Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Sešu minūšu iešanas tests

Apstiprināts Zāļu valsts aģentūrā
2023. gada 23. martā ar lēmumu nr.1-50/111

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

1. Ievads

1.1. Vispārēja informācija

Sešu minūšu iešanas tests ir praktisks un vienkāršs slodzes tests, kura veikšanai nepieciešams 30 metrus garš gaitenis, un nav nepieciešami īpaši trenažieri vai padziļināta apmācība tā izpildē. Staigāšana ir ikdienas aktivitāte, ko veic lielākā daļa pacientu, neskaitot kritiski slimos. Testā tiek mērīts attālums, ko pacients var veikt, ātri ejot pa gludu, horizontālu, cietu virsmu 6 minūšu laikā. Tas izvērtē dažādu orgānu sistēmu atbildi uz fizisku slodzi, ieskaitot plaušu un kardiovaskulāro sistēmu, sistēmisko un perifēro asinsriti, muskuļu metabolismu. Tas nesniedz specifisku informāciju par šo sistēmu funkciju vai slodzes toleranci ierobežojošajiem mehānismiem, kā, piemēram, kardiopulmonārais slodzes tests. Savā tempā veiktais sešu minūšu iešanas tests ļauj izvērtēt submaksimālu funkcionālās kapacitātes līmeni. Lielākā daļa pacientu nesasniedz maksimālo fiziskas slodzes kapacitāti testa laikā, jo tie paši var izvēlēties slodzes intensitāti un drīkst apstāties vai atpūsties, veicot testu. Taču ņemot vērā, ka ikdienas aktivitātes galvenokārt tiek veiktas pie submaksimālas piepūles, jādomā, ka sešu minūšu iešanas tests labi atspoguļo fiziskas slodzes kapacitāti ikdienas aktivitātēm.

1.2. Pamatojums

Ir pieejamas vairākas metodes, lai objektīvi novērtētu pacienta funkcionālo slodzes kapacitāti. Dažas no tām sniedz vispusīgu slodzē iesaistīto orgānu sistēmu izvērtējumu, taču prasa sarežģītas tehnoloģijas, savukārt, citas ļauj iegūt tikai pamatinformāciju un ir vienkārši realizējamas. Metodes izvēle atkarīga no klīniskā jautājuma, ko nepieciešams noskaidrot, kā arī pieejamajiem resursiem.

Populārākie klīniskie slodzes testi pieaugošas sarežģītības kārtībā ir: kāpšana pa kāpnēm, sešu minūšu iešanas tests, slodzes provocētas astmas tests, veloergometrija (Brūsa protokols), kardiopulmonārais slodzes tests.

Literatūras apskatā, kurā salīdzināti funkcionālie iešanas testi, secināts, ka “sešu minūšu iešanas tests ir viegli realizējams, labi panesams un vislabāk atspoguļo iespējas veikt ikdienas aktivitātes, salīdzinot ar citiem iešanas testiem.”

Sešu minūšu iešanas tests galvenokārt ir indicēts, lai izvērtētu atbildi uz terapiju mērenas vai smagas kardiālas vai plaušu slimības gadījumā. Tas var tikt izmantots arī preoperatīvā riska izvērtēšanā. Pacientiem, kuri nespēja noiet >70% no paredzamā attāluma preoperatīvās izvērtēšanas laikā pirms plaušu operācijas, bija augstāks risks postoperatīvu komplikāciju attīstībai.

Citas, uz vadlīnijām balstītas, indikācijas sešu minūšu iešanas testam ir tā izmantošana, lai noteiktu pacienta slodzes toleranci un prognozi dažādu slimību gadījumā. Tests tiek plaši izmantots pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību.

1.3. Paredzamie rezultāti

Primārais testa iznākums ir kopējais noietais attālums metros. Veseliem cilvēkiem vidējais testa rezultāts svārstās no 400 līdz 700 metriem. Rezultātā tiek novērtētas:

  1. pacienta funkcionālās spējas (pacientiem ar hronisko obstruktīvo plaušu slimību, sirds mazspēju, cistisko fibrozi, perifēro asinsvadu slimību un gados veciem cilvēkiem);
  2. ārstnieciskās iejaukšanās efekts (pacientiem ar hronisko obstruktīvo plaušu slimību, pulmonālo hipertensiju, sirds mazspēju, pēc plaušu transplantācijas, plaušu rezekcijas, plaušu tilpumu samazinošās ķirurģijas, pulmonālās rehabilitācijas);
  3. atveseļošanās prognozes (pacientiem ar hronisko obstruktīvo plaušu slimību, sirds mazspēju, primāro pulmonālo hipertensiju).

2. Realizācija un nosacījumi

2.1. Indikācijas, ietverot pacientu grupu

Pirms un pēc ārstēšanas rezultātu salīdzināšanai pacientiem ar:

  • plaušu slimībām (pēc plaušu transplantācijas, rezekcijas, ķirurģiskas tilpuma samazināšanas, ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību, pulmonālo hipertensiju, cistisko fibrozi u.c.);
  • sirds un asinsvadu slimībām (hronisku sirds mazspēja, perifēro asinsvadu slimību u.c.);
  • nervu sistēmas slimībām (multiplā skleroze u.c.);
  • fibromiaļģiju, muskuloskeletālām sāpēm.
  • u.c.

Sešu minūšu iešanas testu var pielietot kā vienreizēju mērījumu: slimības gaitas attīstības, funkcionālā stāvokļa un slodzes tolerances novērtēšanai.

2.2. Kontrindikācijas

Absolūtas kontrindikācijas:

  • pacienti ar akūtu koronāru sindromu pēdējā mēneša laikā

Relatīvas kontrindikācijas:

  • sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī vairāk par 120 reizēm minūtē;
  • sistoliskais asinsspiediens vairāk kā 180 mmHg;
  • diastoliskais asinsspiediens vairāk kā 100 mmHg.

Kontrindikāciju gadījumā ārstam, kas nosūta pacientu uz testu vai pārrauga tā veikšanu, individuāli jāizvērtē lēmums veikt testu. Ārstam jāizvērtē arī pēdējo 6 mēnešu laikā veikta elektrokardiogramma.

Slodzes stenokardija nav absolūta kontrindikācija testa veikšanai, taču pacientiem ar šādiem simptomiem jāturpina ikdienā lietotie medikamenti un būtu jābūt pieejamiem ātras darbības nitrātu grupas preparātiem nepieciešamības gadījumā.

2.3. Brīdinājumi

  • Tests jāveic vietā ar iespēju ātri sniegt neatliekamu medicīnisko palīdzību.
  • Jābūt pieejamai papildus skābekļa padevei, sublingvālajamGlyceroli trinitratum, Acidum acetylsalicylicum, Salbutamolum inhalatora vai nebulaizera formā.
  • Testa pārraudzītājam jābūt sertificētam veikt kardiopulmonāru reanimāciju. Vēlamas zināšanas padziļinātās kardiopulmonārās reanimācijas algoritma veikšanā.
  • Nav nepieciešama tieša ārsta klātbūtne testa veikšanas laikā. Ārsts, kurš nozīmē testu, pieņem lēmumu par nepieciešamību pārraudzīt testa izpildi.
  • Ja pacients saņem pastāvīgu skābekļa atbalsta terapiju, tā būtu jāturpina arī testa veikšanas laikā, izmantojot ikdienā lietoto plūsmas ātrumu vai citādi pēc ārsta norādēm.

Tests nekavējoties jāpārtrauc, ja parādās kāda no sekojošajām pazīmēm:

  1. sāpes krūtīs
  2. neizturams elpas trūkums
  3. muskuļu krampji
  4. streipuļošana
  5. svīšana
  6. bālas vai pelēkas ādas krāsas parādīšanās

2.4. Iespējamās komplikācijas

  • sirds ritma traucējumi
  • sinkope
  • desaturācija

3. Metodes norises apraksts

3.1. Pacienta informēšana pirms procedūras

Pacients tiks iepazīstināts ar testa norises būtību. Pacientiem tiks dota iespēja uzdot jautājumus un saņemt uz tiem atbildes.

3.2. Sagatavošanās periods pirms procedūras

Pacientam būtu jābūt ģērbtam ērtā apģērbā, staigāšanai piemērotos apavos. Arī testa veikšanas laikā pacientiem jāizmanto ikdienā lietotie palīglīdzekļi (spieķis/nūja, staigāšanas rāmis utt.).
Pacientam jāturpina saņemt ikdienā lietotie medikamenti.

Atkārtojot testu, tas jāveic aptuveni tajā pašā laikā. Ir pieļaujama viegla maltīte pirms testa veikšanas. Vismaz divas stundas pirms testa veikšanas pacientam nevajadzētu veikt intensīvu fizisku slodzi. Pacientam pirms testa veikšanas vismaz 10 minūtes jāatpūšas sēžot.

3.3. Procedūras apraksts

  1. Pirms testa veikšanas nav vēlams iesildīties.
  2. Pacients pirms testa veikšanas vismaz 10 minūtes atpūšas, sēžot krēslā, iespējami tuvu starta pozīcijai. Šajā laikā tiek izvērtētas kontrindikācijas, izmērīts pulss un asinsspiediens, izvērtēta apģērba un apavu piemērotība.
  3. Pulsa oksimetrija nav obligāta bet, ja tiek veikta, pierakstīta reizē ar sirdsdarbības frekvenci, sekojot ierīces ražotāja instrukcijām uzlabot reģistrēto signālu un mazināt kustību artefaktus. Jāpārliecinās, ka mērījums ir stabils un signāla kvalitāte ir apmierinoša.
  4. Pacients tiek lūgts piecelties kājās un izvērtēt elpas trūkumu un kopējo nogurumu pēc Borga skalas (skat. zemāk).
  5. Taimeris tiek iestatīts uz 6 minūtēm, tiek paņemts vajadzīgais aprīkojums (darba lapa, Borga skala, taimeris) un pacients pavadīts uz starta vietu.
  6. Pacients tiek sekojoši instruēts:
    • “Testa mērķis ir noiet pēc iespējas lielāku attālumu 6 minūšu laikā. Jūs staigāsiet turp un atpakaļ pa šo gaiteni. Sešas minūtes ir ilgs laiks un tas radīs fizisku piepūli. Iespējams, Jums parādīsies elpas trūkums vai nogurums. Jūs drīkstat palēnināt gaitu, apstāties un atpūsties pēc vajadzības. Atpūšoties Jūs varat atbalstīties pret sienu, bet turpiniet iet, kad to spējat.”.
    • “Jūs iesiet turp un atpakaļ ap konusiem, īsi apgriežoties un bez apstāšanās turpinot iet otrā virzienā. Tagad Jums to demonstrēšu. Lūdzu, vērojiet kā es neapstājoties apgriežos.” Pacientam tiek demonstrēts viens aplis, ātri pagriežoties ap konusu.
    • “Vai esat gatavs? Es atzīmēšu Jūsu veikto apļu skaitu uz lapas. Atcerieties, ka mērķis ir noiet pēc iespējas tālāk 6 minūšu laikā, neskrienot.
    • “Sāciet tagad, vai kad esat gatavs.”
  7. Pacients tiek pavadīts līdz starta līnijai. Testa pārraudzītājs testa laikā paliek tās tuvumā, nesekojot pacientam. Līdzko pacients uzsāk testu, tiek ieslēgts taimeris.
  8. Testa laikā, izsakot uzmundrinošas standartizētas frāzes, tiek izmantots mierīgs balss tonis. Pacients tiek rūpīgi vērots, cieši sekojot veikto apļu skaitam. Ik reizes, kad dalībnieks atgriežas pie starta līnijas, tiek veikta atzīme darba lapā.
  9. Pēc pirmās minūtes pacientam tiek paziņots: ”Jums klājas labi, atlikušas 5 minūtes.”
  10. Kad taimeris uzrāda, ka atlikušas četras minūtes, pacientam tiek paziņots: ”Turpiniet kā līdz šim, atlikušas 4 minūtes.”
  11. Kad taimeris uzrāda, ka atlikušas trīs minūtes, pacientam tiek paziņots: ”Jums klājas labi. Jūs esat pusē.”
  12. Kad taimeris uzrāda, ka atlikušas divas minūtes, pacientam tiek paziņots: ”Turpiniet kā līdz šim, atlikušas 2 minūtes.”
  13. Kad taimeris uzrāda, ka atlikusi viena minūte, pacientam tiek paziņots: ”Jums klājas labi. Atlikusi tikai viena minūte.”
  14. Kad taimeris uzrāda, ka atlikušas 15 sekundes, pacientam tiek paziņots: ”Pēc brīža es Jums lūgšu apstāties. Lūdzu tad apstāties un uzgaidīt, līdz es pie Jums pienākšu.”
  15. Kad taimeris signalizē, pacientam tiek paziņots: ”Stop!” Tiek fiksēta apstāšanās vieta.

Netiek izmantoti citi uzmundrinājuma vārdi (vai ķermeņa valoda), lai paātrinātu pacienta gaitu.

Ja pacients testa laikā apstājas un vēlas atpūsties, tiek paziņots: ”Ja vēlaties, varat atbalstīties pret sienu, tad turpiniet iet, kad jūtat, ka to spējat.” Taimeris netiek apstādināts. Ja pacients apstājas pirms 6 minūšu apritēšanas un nevēlas turpināt testu (vai pārraudzītājs uzskata, ka to nevajadzētu turpināt), tiek atnests krēsls, kur pacientam apsēsties, tests pārtraukts un darba lapās atzīmēta veiktā distance, laiks un priekšlaicīgas apstāšanās iemesls.

3.4. Pēcprocedūras perioda apraksts

Pacientam tiek piedāvāta iespēja apsēsties un atpūsties pēc vajadzības, piedāvāts ūdens.

Pēc procedūras tiek atkārtoti atzīmēts elpas trūkums un nogurums pēc Borga skalas, kā arī uzdots jautājums: ”Kas Jums traucēja noiet lielāku attālumu?”. Ja tiek izmantots pulsa oksimetrs - reģistrēta skābekļa saturācija un sirdsdarbības frekvence.

Tiek aprēķināta kopējā veiktā distance pēc apļu skaita un atzīmēm uz sienām (metri pēdējā nepilnajā aplī). Rezultāts tiek noapaļots līdz tuvākajam metram un atzīmēts veidlapā.

4. Ārstniecības personas

Medicīnisko tehnoloģiju „Sešu minūšu iešanas tests” realizē ārstniecības personas ar zināšanām sešu minūšu iešanas testa vadīšanā.

Vēlamas zināšanas padziļinātās kardiopulmonārās reanimācijas algoritma veikšanā.

5. Tehnoloģiskais nodrošinājums

5.1. Telpas un to aprīkojums

Sešu minūšu iešanas testu var veikt ambulatorās un stacionārās ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kuras atbilst un ir aprīkotas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Telpām jābūt ar vismaz 30 metrus garu, taisnu, horizontālu gaiteni, kurā nav lielas cilvēku plūsmas. Gaiteņa garumā uz sienām jābūt izvietotām atzīmēm ik pēc 3 metriem. Pagriešanās punktiem jābūt atzīmētiem ar konusu (piemēram, oranžs ceļu satiksmē izmantojams konuss). Starta līnijai, kura norāda katra 60-metru apļa sākumu un beigas, būtu jābūt atzīmētai uz grīdas ar spilgtu lentu.

Vajadzīgais aprīkojums:

  1. taimeris vai hronometrs
  2. divi mazi konusi, lai apzīmētu pagriešanās punktus
  3. krēsls, kuru var pārvietot pa gaiteni pēc nepieciešamības
  4. skābekļa padeve
  5. ierīce asinsspiediena mērīšanai
  6. apļu skaitītājs
  7. pulsa oksimetrs
  8. neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai nepieciešamais aprīkojums.

Pielikums:

Borga elpas trūkuma (noguruma) skala

0

Nav elpas trūkuma

0,5

Ļoti, ļoti neliels (gandrīz nejūtams)

1

Ļoti neliels

2

Neliels (viegls)

3

Mērens

4

Mēreni smags

5-6

Smags

7-9

Ļoti smags

10

Ļoti, ļoti smags (maksimāls)

Sešu minūšu iešanas testa darba lapa

Sešu minūšu iešanas testa darba lapās vajadzētu iekļaut sekojošos elementus:

  • pacienta vārds, uzvārds, identifikācijas numurs
  • testa numurs
  • datums
  • vecums (gadi)
  • rase
  • augums (m)
  • svars (kg)
  • asinsspiediens (mmHg)
  • pulss
  • iedzertie medikamenti pirms testa (deva, laiks)
  • skābekļa atbalsts testa laikā (jā/nē)
  • plūsmas ātrums (l/min)
  • elpas trūkums un nogurums pēc Borga skalas
  • SpO2 (%)
  • tests pārtraukts priekšlaicīgi (jā/nē), iemesls
  • testa beigu laiks__:__:__
  • citi simptomi testa beigās (stenokardija; reibonis; sāpes kājās, gūžās)
  • apļu skaits:____ (×60 m) + pēdējais nepilnais aplis: _____ (m)
  • kopējā noietā distance 6 minūtēs: ______ (m)
  • paredzētais attālums (m)
  • procenti no paredzētā (%)
  • komentāri

 

 

Latvijas Reto slimību speciālistu asociācija 2023. gada 8. janvārī

Saskaņots ar: Latvijas Fizioterapeitu asociāciju 2023. gada 7. februārī