Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Muskuļu testēšana

  1. Muskuļu testēšana

  2. Medicīniskās tehnoloģijas metodes izvērsts apraksts

  3. I. Vispārīgie jautājumi

    1. 1. Muskuļu (skeleta muskuļu) testēšana ir plaši lietota, vispāratzīta metode ar akceptējamu drošības līmeni. Tā tiek izmantota
  4. dažādās medicīnas nozarēs, piemēram, sporta medicīnā un sporta rehabilitācijā tā ir viena no pamata metodēm, kā arī traumatoloģijā un neiroloģijā.
    2. 2. Muskuļu testēšanas metodes mērķis ir analizēt pacienta stāju, gaitu, skeleta simetriju, muskuļu garumu, spēku, locītavu
  5. kustīgumu, kustību amplitūdu, kustību stereotipu, kā arī diagnosticēt muskuļu disbalansu un balsta un kustību aparāta funkciju traucējumu.
    2. 3. Muskuļu testēšanas metodes pielietošana nodrošina pilnvērtīgu pacienta izmeklēšanu, saslimšanu un traumu diagnostiku
  6. un ātrāku ārstēšanas uzsākšanu sporta medicīnā.
    1. 4. Muskuļu testēšanu veic atbilstoši likumos un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

  8. II. Termini un skaidrojumi

    1. 5. Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra ir gribai pakļauta, tieši savienota ar kaulu un locītavu sistēmu un tā pilda balsta (statisko)
  9. un kustību (dinamisko un statisko) funkcijas, bet to darbību regulē nervu sistēma.
    1. 6. Skeleta muskuļi atrodas noteiktās savstarpējās spēka attiecībās, nodrošinot tipisku, tas ir pareizu dinamisko stereotipu, un
  11. katra kustība tiek veikta ar optimālu, racionālu spēka patēriņu.
    1. 7. Sinerģiskie muskuļi ir muskuļi, kas darbojas vienā virzienā un izraisa un sekmē kustības veikšanu.
    1. 8. Antagoniskie muskuļi ir muskuļi, kas darbojas pretējos virzienos un darbojoties ierobežo kustības veikšanu.
    1. 9. Posturālie muskuļi ir cilvēka organisma muskuļi, kuri darbojoties pretēji gravitācijas spēkiem, nodrošina balsta un kustību
  15. aparātu noturēšanu vertikālā stāvoklī. Tie savas funkcijas pilda nepārtraukti un ir novietoti galvenokārt jostas, gurnu, augšstilbu un apakšstilbu rajonos.
    1. 10. Izometriska muskuļa kontrakcija - muskulim saraujoties, tā garums nesaīsinās, bet paaugstinās muskuļa tonuss.
    1. 11. Izotoniska muskuļa kontrakcija - muskulim saraujoties tā garums saīsinās.
    1. 12. Muskuļu tonuss ir muskuļu pretestība pasīvai kustībai locītavā.
    1. 13. Spēks ir cilvēka fiziskā īpašība, kas izpaužas spējā ar muskuļu piepūli pārvarēt ārējo pretestību, deformēt un pārvietot
  20. dažādus priekšmetus. Sportā spēka izpausmes formas ir dinamiskais spēks, statiskais spēks.
    1. 14. Muskuļu spēku nosaka katra muskuļa lielums, kas ir tieši proporcionāls muskuļa šķērsgriezuma laukumam un to nosaka ar
  22. pacienta muskuļu spēju pretoties ārsta pieliktajam spēkam vai gravitācijai, izpildot aktīvu kustību.
    1. 15. Muskuļu disbalansa gadījumā ir izjauktas savstarpējās noteiktās spēka attiecības starp muskuļiem fleksoriem (saliecējiem)
  24. un ekstenzoriem (iztaisnotājiem), starp ķermeņa priekšējās un mugurējās virsmas muskuļiem, starp iekšējiem un ārējiem muskuļiem, starp labās un kreisās puses muskuļiem, un tādējādi veidojas dažādi specifiski kustību un stājas traucējumi.

  25. III. Nosacījumi Muskuļu testēšanas pielietojumam

    1. 16. Muskuļu testēšana sastāv no vairākiem etapiem:
      1. 16.1. Pacienta stājas izvērtēšana;
      2. 16.2. Pacienta gaitas izvērtēšana;
      3. 16.3. Locītavu kustību apjoma noteikšana;
      4. 16.4. Muskuļu tonusa izvērtēšana;
      5. 16.5. Muskuļu apjoma noteikšana;
      6. 16.6. Muskuļu spēka izvērtēšana;
      7. 16.7. Nepareizu kustību stereotipu noteikšana;
      8. 16.8. Atipisku kustību diagnosticēšanas;
      9. 16.9. Saīsināto un pagarināto muskuļu diagnosticēšana.
    1. 17. Kontrindikācijas Muskuļu testēšanas metodes lietošanai:
      1. 17.1. Akūtas smagas traumas, tai skaitā kaulu lūzums;
      2. 17.2. Akūtas saslimšanas
      3. 17.3.
  28. N.B. Grūtniecēm ārsts rūpīgi izvērtē ieguvuma un riska attiecību. Testu veic tikai gadījumā, kad tas nevar kaitēt auglim vai mātei.

  29. IV. Muskuļu testēšanas tehnoloģija

    1. 18. Pirms Muskuļu testēšanas veikšanas ārstniecības personas pienākums ir informēt pacientu par metodes būtību un nozīmi.
    3. 19. Ārsts izvērtē pacienta subjektīvo un objektīvo veselības stāvokli.
    5. 20. Pacients izģērbjas līdz apakšveļai.
    7. 21. Pirms katra Muskuļu testēšanas etapa ārsts iepazīstina pacientu ar tā izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo
  30. faktoru ietekmi uz rezultātu.
    2. 22. Pacients nostājas ērtā pozā – kājas kopā, rokas gar sāniem un skats taisni uz priekšu; ārsts izvērtē pacienta stāju.
    4. 23. Ārsts lūdz pacientu aiziet noteiktu attālumu uz priekšu, strauji pagriezties un doties atpakaļ; ārsts izvērtē pacienta gaitu.
    6. 24. Ārsts novēro pacienta ekstremitāšu stāvokli miera stāvoklī, dažādu pasīvu un aktīvu kustību laikā.
    8. 25. Lai salīdzinātu kustību apjomu un amplitūdu simetriskajās locītavās ārsts lūdz pacientu veikt aktīvas kustības locītavās abās
  31. pusēs, stāvus un guļu pozīcijās.
    2. 26. Ja kādā locītavā kustības netiek veiktas pilnā apjomā vai rodas sūdzības attiecīgajā ķermeņa daļā, ārsts izdara pasīvas
  32. kustības.
    2. 27. Lai noteiktu muskuļu tonusu:
      1. 27.1. Pacients pilnīgi atslābina pārbaudāmās ķermeņa daļas muskuļu grupas; ārsts izdara pasīvas fleksijas, ekstenzijas, supinācijas, pronācijas kustības visās locītavās, kā arī veic muskuļu palpāciju;
      2. 27.2. Pacients pilnīgi atslābina plecu joslas muskulatūru; ārsts paceļot pacienta rokas, atlaiž tās, ļaujot brīvi krist;
      3. 27.3. Pacienta kāju muskuļu tonusu pārbauda, atslābinātam pacientam guļot uz muguras, pasīvi strauji paceļot celi uz augšu. Paaugstināta tonusa gadījumā paceļas visa kāja;
      4. 27.4. Ārsts nosakot muskuļu tonusu, veic arī tā salīdzināšanu simetriskajos ķermeņa muskuļos.
    4. 28. Muskuļu tonuss var būt:
      1. 28.1. normāls – normotonija;
      2. 28.2. pazemināts – hipotonija;
      3. 28.3. paaugstināts – hipertonija;
      4. 28.4. iztrūkst – atonija.
    1. 29. Lai izvērtētu muskuļu apjomu:
      1. 29.1. Ārsts apskata un salīdzina pacienta simetriskos muskuļus vai to grupas;
      2. 29.2. Ārsts pārliecinās, vai nav redzama simetriska vai asimetriska muskuļu hipotrofija, hipertrofija, atrofija, muskuļa pārrāvums;
      3. 29.3. Ārsts ar mērlenti izmēra pacienta muskuļu apkārtmēru vienādā attālumā no noteiktiem kaulu izciļņiem;
      4. 29.4. Ārsts veic saīsināto un pagarināto muskuļu noteikšanu;
      5. 29.5. Iegūtos rezultātus ārsts salīdzina.
    3. 30. Veicot Muskuļu testēšanu ārsts izvērtē arī muskuļu spēku:
    5. 31. Ārsta roka darbojas kā barjera, kas ierobežo kustības, pacients cenšas pārvarēt radīto pretestību un veikt kustību;
    7. 32. Ārsts lūdz pacientu tūlīt paziņot, kad parādās jebkādas sūdzības veicamo kustību laikā;
    9. 33. Ārsts izvērtē, vai pacients:
      1. 33.1. spēj pārvarēt radīto pretestību,
      2. 33.2. kustības izdara simetriski,
      3. 33.3. cik spēcīga ir muskuļu trīce, veicot ierobežoto kustību.
    1. 34. Ārsts izvērtē dažādu muskuļu darbības uzsākšanas secības traucējumus attiecīgajā kustībā un noskaidro iemeslus, kuri
  35. izsauc kustību traucējumu vai sāpes, kā arī izvērtē sinerģisko un antagonisko muskuļu funkcijas
    2. 35. Ārsts izvērtējot pacienta stāju, gaitu, muskuļu tonusu, muskuļu apjomu un muskuļu spēku vienlaicīgi nosaka kustību
  36. nepareizo stereotipu, atipiskas kustības un saīsinātos vai pagarinātos muskuļus.
    2. 36. Ārsts nosaka muskuli vai muskuļu grupu, kura funkcijas neveic pilnā apjomā, un kompensatoros muskuļus, kas veic
  37. papildus funkcijas un nodrošina kustības veikšanu locītavā.
    2. 37. Pēc Muskuļu testēšanas ārsts lūdz pacientu apģērbties.
    4. 38. Ārsts pārrunā ar pacientu Muskuļu testēšanas rezultātus, sniedz ieteikumus stāja korekcijai, noteikto veselības problēmu
  38. risināšanai, kā arī par optimālu fizisko aktivitāti skartajā ķermeņa rajonā.
    2. 39. Muskuļu testēšanas rezultātus ārsts precīzi atspoguļo Sportista medicīniskajā kartē vai Ambulatorā pacienta medicīniskajā
  39. kartē un izsniedz pacientam atzinumu ar rekomendācijām.