Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Pilnasiņu sagatavošana

Pārskatīts un papildināts Zāļu valsts aģentūrā
2022. gada 31. janvārī ar lēmumu nr.1-50/25

Pilnasiņu sagatavošana

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas (MT) metodes apraksts

1. Ievads

1.1. Vispārēja informācija

Pilnasiņu (tālāk tekstā – asins) sagatavošanas procedūra tiek veikta stacionāra apstākļos, izbraukumā vai izbraukumos ar specializēto autobusu (mobilajās vietnēs). Asinis tiek izmantotas asins komponentu sagatavošanai. Asinis sagatavo ārstniecības iestādes, kuru atbilstība ir novērtēta saskaņā ar spēkā esošās LR normatīvās dokumentācijas prasībām un kurām ir izsniegts atbilstības sertifikāts.

1.2. Pamatojums

Aktualizētā MT „Pilnasiņu sagatavošana un filtrēšana” versija ir izstrādāta, apkopojot dažādu valstu aktuālo pieredzi asins sagatavošanā un ņemot vērā Eiropas Padomes pamatnostādnes un rekomendācijas.

1.3. Mērķis

Nodrošināt kvalitatīvu asins sagatavošanas procesu.

1.4. Paredzamie rezultāti

MT metodes aprakstā ir identificēti un aprakstīti visi procesa posmi, lai nodrošinātu kvalitatīvu asins sagatavošanu.

2. Realizācija un nosacījumi

2.1. Indikācijas, ietverot pacientu grupu

Nav

2.2. Kontrindikācijas

Nav absolūtu kontrindikāciju.

2.3. Brīdinājumi

Svarīga pareiza asins sagatavošana un transportēšana.

2.4. Iespējamās komplikācijas

Donora blakne ir nevēlama reakcija donoram saistībā ar asins nodošanu.

Donoru blakņu smaguma pakāpes:

Viegla	Blakne donoram saistībā ar asins nodošanu, kas neprasa parenterālo medikamentu pielietošanu un neierobežo donora ikdienas aktivitātes.
Vidēji smaga	Blakne donoram saistībā ar asins nodošanu, kas prasa parenterālo medikamentu pielietošanu bez hospitalizācijas ar simptomātiku un/vai var ierobežot donora ikdienas aktivitātes uz laiku līdz 2 nedēļām.
Nopietna	Blakne donoram, kas saistīta ar asins nodošanu, kad ir nepieciešama donora hospitalizācija 24 stundu laikā pēc asins nodošanas un stacionāra ārstēšana ar sekojošu darba nespēju ilgāk par 2 nedēļām un/vai ilgstošu simptomātiku (> 6 mēnešiem), kas var izraisīt invaliditāti un/vai tiek apdraudēta donora dzīvība un/vai izraisa nāvi.

Blaknes asins donoriem rodas akūti un biežāk saistās ar asins cirkulējošā apjoma samazināšanos un asinsvadu tonusa izmaiņām.

Medicīnisko palīdzību donoriem sniedz saskaņā ar asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

Asins sagatavošanas iestāde nodrošina ziņošanu par nevēlamiem notikumiem asins sagatavošanas procesā un donoru blaknēm saskaņā ar Latvijas Republikas (LR) normatīvās dokumentācijas prasībām un asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

Donoriem novēroto blakņu iedalījums un piemēri:

Nr.p.k.	Iedalījums	Skaidrojums	Simptomi	Smaguma pakāpes
1.	Lokāli bojājumi pēc vēnas punkcijas
1.1.	Asinsvadu bojājumi
1.1.1.	Hematoma, novēlota asiņošana	Asins uzkrāšanās audos	Pietūkums, lokālas sāpes, ierobežotas kustības.	Viegla : hematoma netraucē kustības un neizraisa sāpes.
1.1.1.	Hematoma, novēlota asiņošana	Asins uzkrāšanās audos	Pietūkums, lokālas sāpes, ierobežotas kustības.	Vidēji smaga : sāpes un lokāls pietūkums, kas traucē ierastās kustības, nepieciešama medikamentoza ārstēšana, darba nespēja līdz 2 nedēļām, nav nepieciešama hospitalizācija. Nopietna : izraisa darba nespēju ilgāku par 2 nedēļām, nepieciešama hospitalizācija, ķirurģiskā iejaukšanās, apdraud donora dzīvību, izraisa saslimšanu/ invaliditāti.
1.1.2.	Artērijas punkcija	Brahiālās artērijas punkcija	Palielināts asins plūsmas ātrums. Gaišāka asins krāsa. Iespējama asins plūsmas pulsācija. Izteikts sāpīgums adatas dūriena vietā. Pietūkums, izteiktas lokālas sāpes, ierobežotas kustības elkoņa locītavā.	Viegla: hematoma netraucē kustības un neizraisa stipras sāpes.
1.1.2.	Artērijas punkcija	Brahiālās artērijas punkcija		Vidēji smaga : sāpes un lokāls pietūkums, kas traucē ierastās kustības, nepieciešama medikamentoza ārstēšana, darba nespēja līdz 2 nedēļām, nav nepieciešama hospitalizācija. Nopietna : ja izraisa darba nespēju ilgāku par 2 nedēļām, nepieciešama hospitalizācija, ķirurģiskā iejaukšanās, apdraud donora dzīvību, izraisa saslimšanu/ invaliditāti.
1.1.3.	Tromboflebīts	Vēnu iekaisums	Vēnas rajonā pietūkums, apsārtusi āda, lokālas sāpes.	Viegla: neizraisa darba nespēju.
1.1.3.	Tromboflebīts	Vēnu iekaisums	Vēnas rajonā pietūkums, apsārtusi āda, lokālas sāpes.	Vidēji smaga: izraisa darba nespēju ne ilgāk par 2 nedēļām, nepieciešama medikamentoza ārstēšana bez hospitalizācijas. Nopietna : izraisa darba nespēju ilgāk par 2 nedēļām, nepieciešama hospitalizācija
1.1.4	Saslimstība, saistīta ar asinsvadu ievainojumu	Brahiālās artērijas pseidoaneirisma, arteriovenoza fistula, aksilārās vēnas tromboze u.c.	Simptomi atkarīgi no saslimšanas	Nopietna: diagnoze ir apstiprināta ārstniecības iestādē, nepieciešama ilgstoša ārstēšanās ar darba nespēju, apdraud donora dzīvību, izraisa saslimšanu/ invaliditāti.
1.2.	Nerva bojājumi
1.2.1.	Nerva ievainojums ar/bez hematomas	Nerva bojājums adatas dūriena rezultātā vai tā nospiedums ar hematomu ar neiroloģisku simptomātiku	Stipras sāpes vēnas punkcijas laikā un pēc tam, kas izstaro uz apakšdelmu ar pavadošu parestēziju, hematomas gadījumā – kādu laiku pēc vēnas punkcijas. Nejūtīgums vai tirpšana. Pirkstos vai rokā, rokas vājums.	Viegla: neizraisa darba nespēju, ilgums nepārsniedz 2 nedēļas.
1.2.1.	Nerva ievainojums ar/bez hematomas			Vidēji smaga : darba nespēja līdz 2 nedēļām, hospitalizācija nav nepieciešama, simptomi no 2 nedēļām līdz 6 mēnešiem. Nopietna: darba nespēja ilgāk par 2 nedēļām, simptomi ilgāk par 6 mēnešiem, apdraud donora dzīvību, izraisa saslimšanu/ invaliditāti.
1.3.	Citas blaknes
1.3.1.	Lokālas alerģiskas reakcijas	Lokāla ādas alerģija vēnas punkcijas vietā	Vēnas punkcijas vietā izsitumi, apsārtums, pietūkums, nieze.	Viegla: nav nepieciešama medikamentoza ārstēšana.
1.3.1.	Lokālas alerģiskas reakcijas	Lokāla ādas alerģija vēnas punkcijas vietā		Vidēji smaga : nepieciešama medikamentoza ārstēšana.
2.	Vispārīgās blaknes
2.1.	Vazovagālas reakcijas
2.1.1.	Tūlītējas (simptomi attīstās donācijas laikā vai pirms donors atstāj donācijas vietu)	Funkcionāli pārejoši sirds, asinsvadu un nervu sistēmas traucējumi	Diskomforts, nespēks, nemiers, reiboņi, svīšana, slikta dūša, vemšana, bālums,hipotensija, hiperventilācija, krampji, samaņas zudums	Viegla : pārejoši subjektīvi simptomi, kas neprasa parenterālo medikamentu ievadīšanu, samaņas zudums ≤ 30 sek.
2.1.1.				Vidēji smaga: īslaicīga simptomu izpausme, samaņās zudums ≥30 sek., parenterāla medikamentu ievadīšana, hospitalizācija nav nepieciešama, darba nespēja ne ilgāk par 2 nedēļām. Nopietna: nepieciešama hospitalizācija, darba nespēja ilgāk par 2 nedēļām, apdraud donora dzīvību, izraisa saslimšanu/ invaliditāti.
2.1.2.	Aizkavētas (simptomi attīstās 24 stundu laikā pēc donācijas).	Funkcionāli pārejoši sirds, asinsvadu un nervu sistēmas traucējumi	Diskomforts, nespēks, nemiers, reiboņi, svīšana, slikta dūša, vemšana, bālums, hipotensija, hiperventilācija, krampji, samaņas zudums	Viegla : pārejoši subjektīvi simptomi;
2.1.2.				Vidēji smaga : īslaicīga simptomu izpausme; nepieciešama medikamentoza ārstēšana, hospitalizācija nav nepieciešama, darba nespēja ne ilgāk par 2 nedēļām. Nopietna: nepieciešama hospitalizācija, darba nespēja ilgāk par 2 nedēļām, apdraud donora dzīvību, izraisa saslimšanu/ invaliditāti.
2.2.	Kardiovas- kulāras blaknes	Stenokardija, miokarda infarkts u.c.	Simptomi atkarīgi no saslimšanas	Nopietna: diagnoze ir apstiprināta ārstniecības iestādē, nepieciešama ilgstoša ārstēšanās ar darba nespēju, apdraud donora dzīvību, izraisa saslimšanu/ invaliditāti.
2.2.	Kardiovas- kulāras blaknes	Stenokardija, miokarda infarkts u.c.	Simptomi atkarīgi no saslimšanas
3.	Citas blaknes saistītas ar asins donāciju

2.5. Lietošana īpašām pacientu grupām

Nav

3. Metodes norises apraksts

3.1. Donora informēšana

Donoram jānodrošina iespēja saņemt visu informāciju par asins nodošanas procedūras gaitu saskaņā ar LR normatīvajā dokumentācijā noteiktām prasībām.

3.2. Procedūras gaita

3.2.1. Procedūrai nepieciešamo medicīnisko ierīču sagatavošana.

Darba dienas sākumā sagatavo darbam visas procedūrai nepieciešamās medicīniskās ierīces saskaņā ar to lietošanas instrukciju un asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

3.2.2. Donoru identifikācija pirms procedūras, pavaddokumentācijas noformēšana, maisu-caurulīšu sistēmu un stobriņu makroskopiskā novērtēšana un to marķēšana.

3.2.2.1. Ārstniecības iestādes personāls veic donoru identifikāciju saskaņā ar asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

3.2.2.2. Ārstniecības iestādes personāls veic vienreizējo sterilo plastisko maisu-caurulīšu sistēmu un vakuumstobriņu makroskopisko novērtēšanu un marķēšanu saskaņā ar asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

3.2.3. Donora identifikācija pirms vēnas punkcijas.

Ārstniecības persona pirms vēnas punkcijas atkārtoti veic donora identifikāciju saskaņā ar asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

3.2.4. Vēnas punkcija.

3.2.4.1. Ārstniecības persona izvēlas piemērotu vēnu punkcijas veikšanai.

3.2.4.2. Donora roku, kurā paredzēts punktēt vēnu, novieto pozīcijā ~20 ⁰ leņķī pret ķermeni asins plūsmas nodrošināšanai, apmēram l0 cm virs elkoņa locītavas uzliek žņaugu vai manšeti (žņauga spiedienam jābūt pietiekošam, lai kavētu asins atplūdi pa vēnām, bet ļautu cirkulēt asinīm artērijā) un lūdz vairākkārt saspiest roku dūrē.

3.2.4.3. Ārstniecības persona :

veic vēnas palpāciju, novērtējot tās sieniņas biezumu, lai vēnas lūmenā paralēli tās gareniskajai asij ievadītu atbilstošu adatas garumu (apmēram pusi no adatas garuma);
veic ādas apstrādi ar dezinfekcijas līdzekli, saskaņā ar validēto procedūru.

Pēc ādas dezinfekcijas veikšanas vēnas repalpācija aizliegta!

Vēnas punkciju veic nekavējoties pēc ādas apstrādes, ievērojot dezinfekcijas līdzekļa iedarbības laiku!

3.2.4.4. Ārstniecības persona ar vienu roku paņem vēnas punkcijas adatu pie pamatnes, ar otru - noņem uzmavu.

Aizliegts pieskarties adatai ar pirkstiem!

3.2.4.5. Ārstniecības persona ar brīvās rokas īkšķi fiksē ādu punkcijas vietā un, turot adatu ar lūmenu uz augšu ~ 20⁰leņķī, caurdur ādu, pēc tam, samazinot dūriena spēku un virzot adatas smaili gandrīz paralēli ādas virsmai, caurdur vēnu. Vēnas lūmenā ievada apmēram pusi no adatas garuma, seko asins plūsmai. Fiksē adatas pozīciju vēnā un pārklāj ar sterilu salvetīti.

3.2.5. Asins paraugu sagatavošana.

Asins paraugus donora testēšanai sagatavo procedūras laikā saskaņā ar asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

3.2.6. Asins sagatavošanas procedūras uzraudzība.

3.2.6.1. Ārstniecības persona seko donora pašsajūtai un asins sagatavošanas procesa norisei saskaņā ar LR normatīvajos dokumentos noteikto kārtību un asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

3.2.6.2. Kad ir sagatavota pilna asins standarta deva, ārstniecības persona izņem adatu no vēnas (kustības virziens paralēls ādai, lai neievainotu vēnu) un nekavējoties vēnas punkcijas vietā uzliek spiedošu pārsēju. Izmantotās sistēmas adatu uzreiz ievieto aizsarguzmavā.

3.2.6.3. Donoru atstāj guļus stāvoklī ~ 3-5 minūtes (lai izvairītos no ģīboņa), pēc tam atļauj lēnām piecelties, aptuveni 3 minūtes pasēdēt un tikai tad aiziet no asins sagatavošanas vietas.

3.2.6.4. Pēc procedūras donoru informē par pārsēja noņemšanas laiku, par fizisko aktivitāšu ierobežojumu, u.c.

3.2.6.5. Nepieciešamības gadījumā, donoram tiek sniegta medicīniskā palīdzība, saskaņā ar asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

3.2.7. Asins sagatavošanas procedūras dokumentācija.

Informācija par asins sagatavošanas procedūru, izmantojamām iekārtām un materiāliem tiek reģistrēta, nodrošinot visu datu izsekojamību, saskaņā ar LR normatīvajos dokumentos noteikto kārtību un asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

3.3. Pēcprocedūras perioda apraksts

3.3.1. Sagatavoto asiņu uzglabāšana līdz centrifugēšanai.

Sagatavotās asinis transportē un uzglabā līdz centrifugēšanai saskaņā ar asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

3.3.2. Asins paraugu uzglabāšana.

Donoru asins paraugu uzglabāšana notiek saskaņā ar asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

3.3.3. Asins komponentu kvalitātes kontrole

Kvalitatīvu asins sagatavošanu nodrošina atbilstoša donoru atlase un sagatavošanas procesa kontrole. Lai pārliecinātos par asins drošību un atbilstību noteiktajām prasībām, veic donoru asins paraugu izmeklēšanu pēc apstiprinātām laboratoriskām tehnoloģijām saskaņā ar LR normatīvajā dokumentācijā noteiktām prasībām un ņemot vērā Eiropas Padomes pamatnostādnes un rekomendācijas.

4. Ārstniecības personas

Asins sagatavošanas procedūru veic ārstniecības persona (medicīnas māsa n39, ārsta palīgs n27), kas reģistrēta ārstniecības personu reģistrā, ir apmācīta un atzīta par kompetentu to veikt.

Asins sagatavošanas procedūrā var piedalīties personas, kas ir apmācītas un atzītas par kompetentām veikt noteiktus procesa posmus ( p.3.2.2. un p.3.2.7.) saskaņā ar asins sagatavošanas iestādē apstiprināto procedūru.

5. Tehnoloģiskais nodrošinājums

5.1. Ārstniecības līdzekļi un izmantojamie materiāli

Asins sagatavošanas procedūrai ir nepieciešami sekojošie materiāli:

Vienreizējās lietošanas sterilie materiāli - aplikatori, salvetes;
Vienreizējās lietošanas nesterili materiāli - vates tamponi, saites;
Mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi;
Medicīniskie cimdi;
Žņaugi, espanderi;
Medikamenti neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai donoriem;
Donācijas numuru sākotnējais uzlīmju komplekts asins donoram un asins grupu uzlīmes;
Donoru krēsli;
Dators, termoprinteris un svītrkodu lasītājs;
Vakuumstobriņi asins paraugiem un statīvi;
Dzesēšanas ierīces, izotermiskās kastes/somas un kalibrēti T reģistrētāji;
Plastikāta maisiņi sagatavoto pilnasiņu devu iepakošanai.

5.2. Specifiskās ierīces

5.2.1. Asins sagatavošanas procedūrai ir nepieciešamas sekojošas medicīniskās ierīces:

Svari - šeikeri ar svītrkodu lasītāju;
Caurulīšu aizkausēšanas ierīce;
Vienreizējā sterilā plastiskā maisu-caurulīšu sistēma pilnasiņu sagatavošanai (ar vai bez „in-line" filtriem, dažādu veidu un konfigurācijas);
Caurulīšu izspiedējs.

5.2.2. MT realizācijai drīkst izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi laistas medicīniskās ierīces.

5.3. Telpas un to aprīkojums

5.3.1. Asins sagatavošanu gan stacionāra, gan izbraukuma apstākļos veic atsevišķā telpā. Pirms telpu izmantošanas izbraukuma apstākļos, to piemērotība ir jāizvērtē saskaņā ar normatīvās dokumentācijas prasībām.

5.3.2. Telpai jābūt iekārtotai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ar atbilstošu ietilpību paredzētajam donoru skaitam, piemērotai darba specifikai ar elektroinstalācijām, apgaismojumu, ūdens apgādi, lai nodrošinātu izstrādātās higiēnas - dezinfekcijas procedūras ievērošanu un pasargāt asinis no bakteriālās kontaminācijas, personālu un donoru – no inficēšanās. Darbības plūsmas jāizvieto secīgi, lai izvairītos no kļūdām.

5.3.3. Asiņu sagatavošana veicama telpā, kas ir atbilstoši aprīkota, lai sniegtu pirmo palīdzību donoriem blaknes gadījumā.

Valsts asinsdonoru centrs

2021. gada 22. novembrī